วีดีโอ

Kur tad ir teikts ka viss bija "balti un pūkaini"? Tiek nosaukti fakti kas apgāž plaši izplatīto mītu ka šeit visus šos gadus pastāvējusi verdzība.

Cik sapratu vismaz daļēji no witcher, bet tas sanāca tā neplānoti :D

Neesmu jūsu pieminētā persona. Kas es esmu var uzzināt šajā video th-cam.com/video/irjKRSvT1TM/w-d-xo.html

Tās jau ir faktu interpretācijas. Te vairāk runāju par to kā vispār nokļūt pie šiem faktiem un kā izvēlēties kuri fakti ir ticamāki un kuri mazāk ticami.

Ja runājam par vēlākiem laikiem , sākot no 16. gs tad piekrītu. To es arī pats saku nedaudz vēlāk šajā raidījumā: "Tomēr jāatzīst, ka Latvijas un arī vairāku citu zemju gadījumā bija noteikti laika posmi, kad dzimtcilvēku stāvoklis pasliktinājās un kungi ieguva lielāku kontroli pār dzimtcilvēkiem, pat tādā veidā, kas jau tiešām palika ļoti līdzīgi iepriekš aprakstītajam vergu stāvoklim. Kad un kā tas notika tiks pastāstīts šī raidījuma gaitā. " Atbildes uz jūsu tekstiem. "Livonijas konfederāciju veidoja vācu valstis - ordeņa un vairākas baznīcu + Rīgas autonomija. Seno latviešu valstiskie veidojumi bija pazuduši." Jā kā jau es šajā raidījumā pieminēju, politisko brīvību viņi tiešām zaudēja. Bet tas nenozīmē ka šī jaunā politiskā vara varēja izrīkoties kā vien vēlējās. Katrai Latvijas sentautai bija savi likumi, un pat savi tiesneši, kuri paši sprieda tiesu pār savējiem. Tā kā visas tiesības noteikti nebija zaudētas. Vismaz ne pirmajos gadsimtos pēc Livonijas izveides. "Cilvēks varēja palikt savā sētā un tur strādāt, bet tagad pēc komandas. Neviens dabas likums neaizliegtu vāciešiem, ja viņiem būtu vēlēšanās un resursi, ievest kolonistus. Laikam resursi neatradās vai bija citas problēmas." Pastāvēja klaušu saistības, kad noteiktu dienu skaitu gadā noteiktam cilvēku skaitam no katras saimes bija jāpiedalās obligātajos darbos, bet ārpus šī laika nebija jādzīvo pēc komandas. Sākotnēji šo dienu skaits bija diezgan mazs, vien 4 dienas gadā. Pietam katras saimes galva pats izvelējās kuri no viņa saimes pārstāvjiem ies uz šiem klaušu darbiem. No klaušām varēja arī atpirkties un kā jau minēts raidījumā bija pat apgabali kuros vairāk nekā puse no zemniekiem bija atpirkušies no šiem klaušu darbiem. Par vāciešu kolonistu ievešanu piekrītu, ja tas būtu noticis tad situāciju varētu būt kļuvusi daudz sliktāka. Jāņem vērā ka visu Livonijas periodu šo vācu bruņinieku skaits šajā zemē nemaz nebija tik liels, bieži pat mazāks nekā 500. Pietam miera laikā tie dzīvoja samērā noslēgtu dzīvi no apkārtējās sabiedrības. Ikdienā vietējiem cilvēkiem nemaz nebija biežas satikšanās ar viņiem. "Kara laikā gan puišus gan meitas aizveda gūstā,tie arī bij vergi. Pat ja pārējie kļuva tikai par dzimtcilvēkiem, viduslaikos daži domātāji jau sāka neatzīt feodālismu kā tādu. '"Kad Adams strādāja uz laukā un Ieva mājā, kurš toreiz bija barons?" - tā laika ideja, kuras pamatā bija Jaunā derība, vienīgā toreiz plaši zināmā grāmata." Sākotnēji dzimtbūšana nemaz nepāstāvēja, tā sāka nostiprināties sākot no 16. gadsimta. Pirms tam tikai parādnieki varēja tikt piesaistīti pie zemes. "Brīvie zemnieki tika pieciesti, bet viņu statusu varēja atcelt jebkura brīdī un ko viņi izdarītu svešiniekiem, kas jau ir iekarojuši viņu valstis? Ja ne uzreiz, tad pēc 100 - 200 gadiem pilnīgi iespējams." Vai jums ir kādas liecības par šo statusa atcelšanu jebkurā brīdī? Jā ar laiku, kā jau es šeit vairākas reizes stāstīju daudzas tiesības tiešām tika zaudētas, pārsvarā tas notika pēc lielajiem kariem, kad pati Livonija jau bija nokļuvusi zem citu valstu pārvaldes. "16.gadsimta Vācījā notika vesels karš pret lielajiem feodāļiem un gadījās, ka nemiernieku pusē bija ists karaspēks ar bruninekiem un artilērjiu. Bet tikmēr Livonijas konfederācijā publika laimē spiedza." Tieši šajā raidījumā es arī stāstu ka būtībā tieši 16. gadsimts bija laiks kad latviešu senči patiešām nokļuva dzimtbūšanas stāvoklī. Iespējams jūs neesat noklausījies visu raidījumu, ja tā ir tad ieteiktu to izdarīt. Tad arī dzirdēsiet par visiem posmiem kuru rezultātā senie latvieši tiešām nokļuva verdzibai līdzīgā stāvoklī. Man būtu arī viens jautājums jums. Vai varat nosaukt galvenos vēstures avotus no kuriem viedojat priekšstatu par šo 700 gadu Latvijas vēstures posmu?

@@laikadoma Skaidrs, ka tuvākajā laikā brīvzemniekus nevarētu pazemināt statusā, jo viņi to nepaciestu un nebūtu ar ko viņus savaldīt. Ilgterminā, ja varai būtu vēlešanās, to varētu darīt. Pamatā iespaids no vecajā režīmā izdotajām mācību grāmatām, ar dažām korekcijām no jaunākem laikiem - to, kas attiecas uz brīvzemniekiem. Kaut gan vispār arī skolas grāmatā ir minēts, ka brīvzemnieki veidoja ordeņa vieglo kavalēriju. Kaut kad agrākos laikos esmu lasījis Merķeli, tas gan tagad būtu jāpārlasa.

@@laikadoma Nepieciešamība atpirkties no klaušām arī ir klaušu paveids un cilvēks, ja viņam būtu iespējas, atteiktos gan no viena, gan no otra. Starp citu, tas pats Merķelis piemin likumprojektu no sava laika, kurš gan tika atcelts, bet kur klaušu saraksts jau bija ļoti garš. Brīvzemnieka statusu nevarēja tā uzreiz atcelt tikai tāpēc, ka sekotu vēl viens karš. Senajās valstīs brīvība bija, kā šodien teiktu, pamattiesības. Tādas, kuras vara nav devusi un nevar atņemt, dabiskas. Jebkura svešas varas jaukšanās, lai cik maza apjomā, bija nepatīkama un nepieņemama un to labprāt nomestu ar bruņotu spēku, ja tikai varētu. Ari garoti (tas ir tāds žņaudzamais rīks) neaizgriež ciet uzreiz, bet pamazām. No kura brīža ir jāsāk uztraukties? No tā, kad šis rīks vispār tiek atnests. Kad to uzliks, kad sāks aizgriezt un jau trūks gaisa, tad sūdzēties būs par vēlu.

Par tām klaušām, vai atpirkšanos no klaušām. Jā drošivien katrs pie iespējas no tā atteiktos, līdzīgi kā mūsdienās gribētu atteikties no nodokļiem. bet šādas saistības nebija tikai zemnieku kārtai. Piemēram tiem pašiem vasaļiem (bruņiniekiem/muižniekiem), kuriem nebija nekādu klaušu, vai nodevu kas aizvietou klaušas, tomēr bija uzdevums uzturēt savu kara vienību. Tā kā tā vietā lai ietu klaušās, vai no tām atpirktos, viņiem bija jāiegulda nauda aizsardzības spēju uzturēšanai. Es īsti nezinu par kura Merķeļa laika likumprojektu jūs runājat, bet Merķeļa laikā jebkurā gadījuma klaušas jau bija ļoti lielas. Negribu samelot, bet ļoti iespējams ka kādas 5 dienas nedēļā. Tās gan arī šajos laikos nebija jāiet visiem cilvēkiem, bet gan noteiktam skaitam cilvēku no saimniecības. Pašus šos cilvēkus kuriem būs jāiet izvēlējās saimes galva.

Sveiki, par politisko brīvību pilnīgi piekrītu, to latvieši zaudēja. Tas ir arī pieminēts pašā šī raidījuma sākumā. Šī raidījuma mērķis nav noliegt to ka latviešu senči tika iekaroti no vācu puses un to ka šie paši vāci nodarīja viņiem daudz ko ļaunu. Šajā raidījumā koncentrējos tieši uz paša senlatviešu stāvokļa raksturošanu šajos 700 gados. To darīju tāpēc, ka tiešām diezgan lielai sabiedrības daļai ir radies priekšstats ka visus šos 700 gadus latviešu senči pilnīgi zaudēja tiesības, savus īpašumus un diendienām vergoja vācu muižniekiem. Kā tas vēlāk šī raidījuma gaitā tiek parādīts tā nav gluži taisnība, īpaši ja runājam par laiku līdz Livonijas sabrukumam. Pēc tam gan situācija sāk palikt aizvien sliktāka, līdz Krievijas impērijas laikos latvieši tiešām attiecībā pret vācu muižniekiem bija nonākuši tādā kā vergu stāvoklī. Šie tad arī bija tie laiki, ko vēl bija pieredzējuši jaunlatviešu tēvi un vectēvi un daļēji arī viņi paši. Par to viņiem patiešām bija pamatots iemesls būt nikniem uz saviem apspiedējiem. Politiskā un individuāla brīvība nav viens un tas pats. 13. gadsimtā latviešu senči lielākoties zaudēja savu politisko brīvību, bet joprojām saglabāja samērā augstu personīgo brīvību. Tā gan ar laiku turpināja samazināties un šis raidījums tieši apraksta galvenos notikumus kuri izraisīja šo brīvību samazināšanos. Runājot par latviešu izcelsmes lēņa vīriem es nedomāju ka viņus var salīdzināt ar Latvijas valsts nodevējiem, kuri izvēlējās sadarboties ar PSRS okupācijas varu. Manuprāt šis salīdzinājums nav vieta tādēļ, ka 13. gadsimtā nemaz nepastāvēja tāda kopējā valsts ko viņi būtu varējuši nodot. Visas šīs Latvijas sentautas toreiz nebija vienotas un pat karoja savā starpā. Gan pirms, gan pēc krustnešu ierašanās. Mums zināmie zemgaļu, latgaļu, kuršu un sēļu valdnieki parasti pat nekontrolēja visu savas cilts (pirmtautas) zemi, kur nu vēl visu Latvijas teritoriju. Viņi nereti vairāk cīnījās ar igauņiem, krieviem un lietuviešiem nekā ar jaunajiem krustnešu spēkiem. Tā kā es nedomāju ka varam šos senos lēņa vīrus, kuri vēlāk ieņēma augstāku vietu Livonijas valstī, saukt par tautas nodevējiem. Vismaz ne tādā veidā kā varam saukt pagājušā gadsimta okupāciju varu kolaborantas. Es nedomāju ka es ar šo raidījumu pārrakstu senatni, es vienkārši pieminu faktus par kuriem diezgan bieži Latvijas populārās masu vēstures versijā nestāsta.

Var jau piekrist, bet kā vienmēr taču. Livonijas laiku senāki, liecības mazàkas un tomēr tās sarakstījuši iekarotāji-jeb vecā taisnību -vēsturi raksta uzvarētājs. Atceramies ko rakstīja par prūšiem kristieši pirms kristietības ekspansijas-humānākā tauta-un ko rakstīja konkistas laikā. Tad kāpēc lai mainītos attieksme pēc uzvaras? Balti karoja savā starpā un bija izdevīgi meklēt sabiedrotos kaut starp svešiniekiem. Tāpēc jau labieši kristījās pirmie.To veikli izmantoja kristieši un caur pāriešanu ticībā tos izmantoja. Tas ir paši padevās un pēc tam piedalījās citu baltu apspiešanā. Protams saņemot pretī ,kā atlīdzību tikai daļu no saviem īpašumiem. Bet par cik nebija vairs politiskās teikšanas, tad iestājās zudība no vēsturiskās skatuves. Salīdzinājums ar psrs okupācijas pakalpiņiem ir vietā. Kā kuršu ķoniņu gadījumā tā psrs priekšsēžu laikā gala labumi vienādi. Labāki dzīves apstākļi(atbilstoši laikmeta iespējām) un tas arī viss. Un tikai tāpēc, ka dzīvojām uz austrumu rietumu kultūras šķirtnēm(kad vieni pie teikšanas ,tad nodubļo otrus un pretēji), mums ir izdevies saglabāt tautību. Nav jāaizmirst arī zviedru nevēlēšanos dot latviešiem politisko brīvību, tanīs laikos zviedru zemnieki bija parlamentā(vai latvieši bija), Ja gribam būt patiesi, tad veidojam stāstus izejot no latviskā skatījuma izslēdzot iekarotāju viedokli. Pretējā gadījumā sanāk, ka psrs līdzskrējēju viedoklis par LV brīvprātīgu pievienošanos ir paties. Sadalam vienkārši pa laikmetiem un atbildam uz trīs jautājumiem. 1.politiskā brīvība 2.saimnieciskā brīvība 3.kultūras brīvība. Tad tikai līdz kristietībai varam atzīmēt ar īkšķīti uz augšu. Tālāk verdzība. Piebilde. Jūsu stāstījums saturīgs, derīgs un vajadzīgs. Tā turpiniet. Piedalos sarunās.

Ielikšu citātu no paša raidījuma: "Galvenā atšķirība starp Merķeļa un Blaufūsa darbu ir tā, ka Blaufūss necenšas parādīt visu Vidzemes ļaužu vēsturi no 13. Gadsimta sākuma līdz viņa laikam kā nebeidzamus ciešanu un verdzības gadus. Protams netiek noliegts fakts ka atbraukušie kristietības ieviesēji pakļāva šo zemi un būtībā kļuva var valdošo šķiru tajā, bet tiek stāstīts arī par to, ka paši vietējie zemnieki, īpaši tie kuri prata labāk saimniekot, dzīvoja visai bagātīgu dzīvi, kurā nekas netrūka." Tātad Blaufūsa grāmatā netiek noliegts ka krustnešu iekarotāji pakļāva šo zemi un kļuva par valdošo šķiru. Atšķirība Blaufūsa stāstā ir tajā, ka vietējie cilvēki pēc šiem iekarojumiem nenonāca verdzībai līdzīgā stāvoklī un dažos apstākļos viņu dzīve pat uzlabojās. Pāreja uz verdzībai līdzīgu stāvokli notika tikai krietni vēlāk. Par to došanos karā bija latviešu izcelsmes lēņavīri, kuri vadīja savas vienības. Tie bija piemēram kuršu ķoniņi un vairāki citi lēņavīri, kurus daļēji esmu pieminējis raidījumā par 700 verdzības gadiem. Ja runājam par latviešu piedalīšanos kādu augsta līmeņa konstrukciju darbu plānošanā, vai militārās stratēģijas izveidē, tad vismaz cik es zinu ziņas par šādām lietām nav saglabājušās. Pat ja kas tāds notika tad visdrīzāk reti un mums nav saglabājušās tiešas rakstiskas liecības par to. Ir saglabājušas ziņas par latviešu dalību dažās no amatnieku cunftēm, par to arī ir runāts jaunākajā raidījumā - "Latvijas vēsture pēc krusta kariem - 700 gadu verdzības laiks?"

Senajās atēnās pastāvēja tiešā demokrātija. Protams pilnīgi visi pilsoņi uz balsošanu neieradās, bet liels vairums gan. Tiešā demokrātija nenodrošina to ka ar rezultātu ir apmierināti visi iedzīvotāji, tiešā demokrātija nodrošina vairākuma gribu. Reprezentatīvās demokrātijas gadījumā var viegli pieņemtu arī tādu lēmumu ar ko lielākā daļa pilsoņu nepiekrīt. Pie tiešās demokrātijas vērā ņem tikai vairākuma gribu.

Nekur jau arī neteik teikts ka viņi bija jauki. Ir tieši pieminēts ka pēc 1819. gada dzimtbūšanas atcelšanas vairāki vācu muiznieki izcēlās ar īpašu nežēlestību pret nomas klaušu darbiniekiem. Tieši šos laikus 1905. gada revolūcijas dalībnieki vēl atcerējās.

Diezvai tā ir laba doma. Vai ir zināmas kādas vietas kur reāli pielieto šo metodi?

@@laikadoma Ja, senajos laikos Atenas, Venecija, Florence, taja pasa Sveice, musdienas Angliski runajosajas valstis tiesas zverinato izvele lieto loteriju. Vesturiski jau parbaudits variants. Ja interese, palasi vikipedija un daudz kur citur interneta rakstits ir, mekle pec Sortition.

Tas tomēr drusku savādāk, es vairāk domāju par politisko lēmumu pieņemšanu. Iespējams ka tiesu sistēmas dalībnieku izvēlei tam ir kāda jēga.

@@laikadoma Vinu gan tur, gan tur izmanto, ari deputatu izvelei. Ta jega cik es saprotu ir vienkarsa, loteriju nevar manipulet, ka velesanas.

Man ir aizdomas ka tas drīzāk tiek darīts lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku bezpartejismu, jeb gadījumus kad iesasitītā persona var būt ieinteresēta kādas konkrētas puses atbalstīšanai. Nedomāju ka šī metode tiek lietota lai reāli izlemtu kādu valsts pārvaldes jautājumu.

Bēgt protams var, bet tādējādi tu atstāj iebrucējam visu savu mantu. Mūra pilī tomēr daudz vieglāk aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu. Kā jau raidījumā teikts, ilgu laiku senlatvieši veidoja lielāko daļu no Livonijas armijas satāva, tā kā tie bija nopietni iestaistīti arī zemes aizstāvēšanā, kur šis piļu atbalsts bija svarīgs.

"Vai cilvēki iekarotajās zemēs dzīvo labklājībā vai sprāgst badā, tas mūs interesē tiktāl, ciktāl viņi ir vajadzīgi mūsu ekonomikai." (c) kāds iekarotājs no vēlākiem laikiem, 20. gs.

Pēc neveiksmiga bēgšanas mēginajuma kērāji tesīs smagāk, jo būs nikni.

Ieteiktu vairāk papētīt šo jautājumu. Latgales latviešu valodas paveidā ir daudz vairāk atšķirību, neskaitot tikai patskaņu maiņu.

Var būt šīs atšķirības starp kultūrām. Piemēram Otomaņu impērijā vergs varēja kļūt pat par valdnieku, vai vismaz par tuvu valdniekam stāvošu personu.

@@laikadomaPiemērs no Francijas - Napoleons un Rustams Raza.

Piekrītu šeit izvēlējos nepareizos vārdus. Vidzeme nonāca Krievijas rokās pēc lielā ziemeļu kara, parakstot miera līgumu, kura viens punkts paredzēja ka Krievija samaksā Zviedrijai konkrētu summu kā kompensāciju, bet tas nav gluži tas pats kā pirkšana. Šeit par šo faktu galvenokārt runāju tāpēc, ka ir diezgan bieži dzirdēts ka kāds domā, ka šajā veidā tika iegūta visa Latvijas teritorija, kas nav taisnība.