@@laikadoma Pasaulē demokrātijas sargi norūpējušies, par pilsoņu demokrātijas vērtību transformāciju patērētāju demokrātijas virzienā. Tādējādi konstitūcionālisma ideja pazaudējusi jēgu. Sekas tam ir karš Eiropas centrā. Par īpašo pilsoņu identitāti, jeb nacionālo identitāti nemaz nerunāsim.
Ļoti iespējams ka mēs šeit runājam par atšķirīgām lietām. Vai varat lūdzu nedaudz definēt ko tieši jūs saprotat ar terminiem "pilsoņu demokrātija" un "patērētāju demokrātija"? Kā tās atšķiras savā starpā? Šajā raidījumā es stāstiju par "tiešo demokrātiju" un "reprezentat'īvo demokrātija". Galvenā atšķirība starp šīm demokrātijām ir tāda, ka tiešajā demokrātijā pilsoņi balso par konrkētiem lēmumiem, bet reprezentatīvajā demokrātijā pilsoņi tikai ievēl savus pārstāvjus, kuri pēc tam lemj viņu vietā.
@@laikadoma Ja, senajos laikos Atenas, Venecija, Florence, taja pasa Sveice, musdienas Angliski runajosajas valstis tiesas zverinato izvele lieto loteriju. Vesturiski jau parbaudits variants. Ja interese, palasi vikipedija un daudz kur citur interneta rakstits ir, mekle pec Sortition.
Man ir aizdomas ka tas drīzāk tiek darīts lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku bezpartejismu, jeb gadījumus kad iesasitītā persona var būt ieinteresēta kādas konkrētas puses atbalstīšanai. Nedomāju ka šī metode tiek lietota lai reāli izlemtu kādu valsts pārvaldes jautājumu.
Tiešā demokrātija nav pastāvējusi pat senajās Atēnās. Vienmēr kāds bija uz mūra, otrs pie vārtiem, trešais jūrā, ceturtais citas pilsētas tirgū utt. Un jebkuš balsojums vienmēr kādam nepatiks.
Senajās atēnās pastāvēja tiešā demokrātija. Protams pilnīgi visi pilsoņi uz balsošanu neieradās, bet liels vairums gan. Tiešā demokrātija nenodrošina to ka ar rezultātu ir apmierināti visi iedzīvotāji, tiešā demokrātija nodrošina vairākuma gribu. Reprezentatīvās demokrātijas gadījumā var viegli pieņemtu arī tādu lēmumu ar ko lielākā daļa pilsoņu nepiekrīt. Pie tiešās demokrātijas vērā ņem tikai vairākuma gribu.
Nepiekrītu, ka tiešā demokrātija nebūtu iespējama. Mūsdienās tas noteikti ir iespējams. Speciālu laiku tam arī varētu atvēlēt, kaut vai samazinot darba laiku. Protams zināmai sistēmai būtu jābūt izstrādātai, lai mazākuma viedoklis tiktu arī respektēts un indivīdu tiesības aizsargātas, kā arī citas svarīgas valsts vērtības un likumi. Pirms kara Latvijā darbojās ļoti plašs latviešu biedrību tīkls, kurās iedzīvotāji varēja pulcēties un piedalīties balsošanā par dažādiem lēmumiem un likumiem, tādējādi realizējot tiešo demokrātiju. Atjaunojot valsti tas netika atjaunots.
Jūs lietojat terminu demokrātija, bet neminat ne vārdu vai runa par patērētāju vai pilsoņu demokrātiju.
Sveiki, parasti jau ikviena demokrātija ir pilsoņu demokrātiju. Ko jūs tieši domājat ar patērētāju demokrātiju?
@@laikadoma
Pasaulē demokrātijas sargi norūpējušies, par pilsoņu demokrātijas vērtību transformāciju patērētāju demokrātijas virzienā. Tādējādi konstitūcionālisma ideja pazaudējusi jēgu. Sekas tam ir karš Eiropas centrā. Par īpašo pilsoņu identitāti, jeb nacionālo identitāti nemaz nerunāsim.
Ļoti iespējams ka mēs šeit runājam par atšķirīgām lietām. Vai varat lūdzu nedaudz definēt ko tieši jūs saprotat ar terminiem "pilsoņu demokrātija" un "patērētāju demokrātija"? Kā tās atšķiras savā starpā?
Šajā raidījumā es stāstiju par "tiešo demokrātiju" un "reprezentat'īvo demokrātija". Galvenā atšķirība starp šīm demokrātijām ir tāda, ka tiešajā demokrātijā pilsoņi balso par konrkētiem lēmumiem, bet reprezentatīvajā demokrātijā pilsoņi tikai ievēl savus pārstāvjus, kuri pēc tam lemj viņu vietā.
Ko tu doma par velesanu nomainu ar loteriju? Angliski ko sauc par sortition.
Diezvai tā ir laba doma. Vai ir zināmas kādas vietas kur reāli pielieto šo metodi?
@@laikadoma Ja, senajos laikos Atenas, Venecija, Florence, taja pasa Sveice, musdienas Angliski runajosajas valstis tiesas zverinato izvele lieto loteriju. Vesturiski jau parbaudits variants. Ja interese, palasi vikipedija un daudz kur citur interneta rakstits ir, mekle pec Sortition.
Tas tomēr drusku savādāk, es vairāk domāju par politisko lēmumu pieņemšanu.
Iespējams ka tiesu sistēmas dalībnieku izvēlei tam ir kāda jēga.
@@laikadoma Vinu gan tur, gan tur izmanto, ari deputatu izvelei. Ta jega cik es saprotu ir vienkarsa, loteriju nevar manipulet, ka velesanas.
Man ir aizdomas ka tas drīzāk tiek darīts lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku bezpartejismu, jeb gadījumus kad iesasitītā persona var būt ieinteresēta kādas konkrētas puses atbalstīšanai.
Nedomāju ka šī metode tiek lietota lai reāli izlemtu kādu valsts pārvaldes jautājumu.
Tiešā demokrātija nav pastāvējusi pat senajās Atēnās. Vienmēr kāds bija uz mūra, otrs pie vārtiem, trešais jūrā, ceturtais citas pilsētas tirgū utt.
Un jebkuš balsojums vienmēr kādam nepatiks.
Senajās atēnās pastāvēja tiešā demokrātija. Protams pilnīgi visi pilsoņi uz balsošanu neieradās, bet liels vairums gan.
Tiešā demokrātija nenodrošina to ka ar rezultātu ir apmierināti visi iedzīvotāji, tiešā demokrātija nodrošina vairākuma gribu. Reprezentatīvās demokrātijas gadījumā var viegli pieņemtu arī tādu lēmumu ar ko lielākā daļa pilsoņu nepiekrīt. Pie tiešās demokrātijas vērā ņem tikai vairākuma gribu.
+
lūgums taisi video uz 30 minūtēm
Sveiki, vai vēlētos dzirdēt vairāk tieši par šo tēmu?
@@laikadoma Jā, būtu interesantāk, ka daudzas tēmas tomēr dziļāk tiktu apskatītas! :)
Paldies par komentāru, centīšos.
Pārāk liela daļa mēs esam degradējušies deģenerāti...
Nepiekrītu, ka tiešā demokrātija nebūtu iespējama. Mūsdienās tas noteikti ir iespējams. Speciālu laiku tam arī varētu atvēlēt, kaut vai samazinot darba laiku. Protams zināmai sistēmai būtu jābūt izstrādātai, lai mazākuma viedoklis tiktu arī respektēts un indivīdu tiesības aizsargātas, kā arī citas svarīgas valsts vērtības un likumi. Pirms kara Latvijā darbojās ļoti plašs latviešu biedrību tīkls, kurās iedzīvotāji varēja pulcēties un piedalīties balsošanā par dažādiem lēmumiem un likumiem, tādējādi realizējot tiešo demokrātiju. Atjaunojot valsti tas netika atjaunots.
Un atvelkot no algas? jums pirmajam.