Vārdi: Slīkstu savās atmiņās, dodiet man gaisu Sirdī tajā vasarā es dabuju pamatīgu plaisu Deja vēl nav beigusies, lūdzu augša celies Slīd prom pieskārieni, no manām rokām Nu kada cena jamaksa par šada veida mokam? Kaut laiks būtu pulkstenis, kaut atgrieztos izmisīgs pulss Atkartotie vardi zinu ka ta būs, bet apkārt vienīgi klusums Zūd vārdi paliek tukšums... Priekšā mums abiem ir vēl viena deja, mani vārdi birst Ar asaram mazgata seja, skatiens vērsts uz augšu- Uz gaiši zilām debesīm, kur atkal mēs dejosim... Kur vairs tādus zvērestus viens otram mēs vairs nedosim. .. Viņi dejoja vienu vasaru Un pēc tam, pēc tam... Tagad katrs savam liktenim prasa Kam tad bij jabūt pec tam... Sasodīti auksti, es turu cieši sakostus zobus Sirds sarauta gabalos- no tevis atvados... Kas ir bijis ceru vel nekas priekš mums nav miris Tas kas būs neskars mūs abus, nav spēkos atgriest gadus Grauž, lauž liktenim, nu acīmredzot skauž... Kad pie tevis eju tagad katru vasaru lūdzu tevi uz deju Jūtu kā tu noglāsti manu seju, siltās rokas remdē mokas Ticība par laimi pārtrūkst vienā bridī Paliek vienīgi sirdī neaiztikts un pamests Gaisā virmo rasas smarža, mutē sajūtama ir tās vasaras zemeņu garša Pagājusi vasara, uz lūpām nolīst rudens asara, it kā dzēstu... Sāpīgs brīdis paliks neaizmirstams sirdī, kas bijis, bijis... Atstāts novartā jau sen miris...miris... Viņi dejoja vienu vasaru Un pēc tam, pēc tam... Tagad katrs savam liktenim prasa Kam tad bij jabūt pēc tam... Garām ar sevi, nav jēgas par mums abiem Tautās jau klīst sāgas, cik viss reiz bija labi Citā saulē dzīvi vadi, pagajuši jau ir vairāki gadi Joprojām atceros to vasaru, kad tika dzēsts viss Mani sapņi- tos aizpūta sēru mākoņi, svina smarža un asins garša Garša kurā devies un no kura neatgriezies Atmiņas vien par mūsu pēdējo deju, skumjās nomāktu seju Par to ka ta arī paliks nenodejota līdz galam Dzīvojot liktenim katrs mēs savam Kas no laimes palicis, kas gan cits vēl atlicis Gulēt nekustigi, vairāk neaptvert Kāds paliek tukšs tagad deju placis... Tā mēs katrs pa vienai vasarai Un vēl tagad tās ķīvītes kliedz Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums... Kamēr mūžīgu miegu miedz...
Vārdi:
Slīkstu savās atmiņās, dodiet man gaisu
Sirdī tajā vasarā es dabuju pamatīgu plaisu
Deja vēl nav beigusies, lūdzu augša celies
Slīd prom pieskārieni, no manām rokām
Nu kada cena jamaksa par šada veida mokam?
Kaut laiks būtu pulkstenis, kaut atgrieztos izmisīgs
pulss
Atkartotie vardi zinu ka ta būs, bet apkārt vienīgi
klusums
Zūd vārdi paliek tukšums...
Priekšā mums abiem ir vēl viena deja, mani vārdi birst
Ar asaram mazgata seja, skatiens vērsts uz augšu-
Uz gaiši zilām debesīm, kur atkal mēs dejosim...
Kur vairs tādus zvērestus viens otram mēs vairs nedosim.
..
Viņi dejoja vienu vasaru
Un pēc tam, pēc tam...
Tagad katrs savam liktenim prasa
Kam tad bij jabūt pec tam...
Sasodīti auksti, es turu cieši sakostus zobus
Sirds sarauta gabalos- no tevis atvados...
Kas ir bijis ceru vel nekas priekš mums nav miris
Tas kas būs neskars mūs abus, nav spēkos atgriest gadus
Grauž, lauž liktenim, nu acīmredzot skauž...
Kad pie tevis eju tagad katru vasaru lūdzu tevi uz deju
Jūtu kā tu noglāsti manu seju, siltās rokas remdē mokas
Ticība par laimi pārtrūkst vienā bridī
Paliek vienīgi sirdī neaiztikts un pamests
Gaisā virmo rasas smarža, mutē sajūtama ir tās vasaras
zemeņu garša
Pagājusi vasara, uz lūpām nolīst rudens asara, it kā
dzēstu...
Sāpīgs brīdis paliks neaizmirstams sirdī, kas bijis,
bijis...
Atstāts novartā jau sen miris...miris...
Viņi dejoja vienu vasaru
Un pēc tam, pēc tam...
Tagad katrs savam liktenim prasa
Kam tad bij jabūt pēc tam...
Garām ar sevi, nav jēgas par mums abiem
Tautās jau klīst sāgas, cik viss reiz bija labi
Citā saulē dzīvi vadi, pagajuši jau ir vairāki gadi
Joprojām atceros to vasaru, kad tika dzēsts viss
Mani sapņi- tos aizpūta sēru mākoņi, svina smarža un
asins garša
Garša kurā devies un no kura neatgriezies
Atmiņas vien par mūsu pēdējo deju, skumjās nomāktu seju
Par to ka ta arī paliks nenodejota līdz galam
Dzīvojot liktenim katrs mēs savam
Kas no laimes palicis, kas gan cits vēl atlicis
Gulēt nekustigi, vairāk neaptvert
Kāds paliek tukšs tagad deju placis...
Tā mēs katrs pa vienai vasarai
Un vēl tagad tās ķīvītes kliedz
Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums...
Kamēr mūžīgu miegu miedz...
Respect kas notika ar jums puisi
2017 turpinu šo vēl klausīties, perfekti.
Jūs visi stresojat tā itkā "Atsitiens" būtu šo darbu neatgriezeniski pārkopējuši pāri oriģinālam :D
2021?
perfekts gabals... ir ok. tiesaam laba dziesma. un tie kas te kautko gljuko par kopeesanu te kopeeta jau ir tikai muzika ne vaardi... lol..
Kad Aizputniekam salauž sirdi viņš šo nespēj pats nodziedāt...
ir ok,man ļoti patīk ;) labs darbs ;)
Omg ,tik laba dziesma °_°
Stacijas laukuma filmu bode es nopirku "Limuzins Janu naks krasa". Lai Tev ari izdodas!
atmiņaina dziesma ;[
kruts songs...vnk reaala..
ir ok. Paldies
Jā, Tom. :D
japp, es arīi. :d
Klau, kas šo iedziedāja? Saprotu, ka Atsitiens, bet kas viņš tāds bija?
Uzmini...
:)
baigi visus vardus savelcina
sirdi plosa teksts.
kas par mēslu...sūda reperi...
Ej, lūdzu, paklausies savus gejus Anšus un parazītus un neņaudi par cilvēkiem, kas mācēja sāpi ielikt dziesmā, kropli.