Ventspils stacijas ūdens tornis

Ūdenstorņu nozīmi dzelzceļu attīstības vēsturē ir grūti pārvērtēt. Ja pietiekošā daudzumā nebija pieejams ūdens, vilcienu kustība sliežu ceļos apstājās. Nereti tieši tāpēc stacijas ir izvietotas nevis tiešā kādas apdzīvotas vietas tuvumā, bet vietā, kur relatīvi brīvi pieejams ūdens. Savukārt, lai ūdeni varētu lielos apjomos uzkrāt un iepildīt tvaika lokomotīvju tenderos vai tankos, to nācās kaut kur uzglabāt.
Tieši šiem mērķiem tika būvēti relatīvi augsti un arhitektoniski izteiksmīgi ūdenstorņi. Viens no tiem brīnumainā kārtā joprojām saglabājies Ventspils dzelzceļa stacijā. Nav noslēpums, ka kara gados dzelzceļa ūdenstorņi bija viens no mērķiem, kurus pretinieks centās iznīcināt, tādējādi, vismaz uz laiku, paralizējot vilcienu satiksmi.
Ventspils ūdenstornis abus karus ir sekmīgi pārdzīvojis, un, nu jau valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusā, gaida savu jauno saimnieku!