Vidzemē: Ogres novadā četras vidusskolas pārveidotas par pamatskolām

Slēgtas skolas un liegta iespēja novada bērniem iegūt vidējo izglītību pat ar labu pamatskolas atestātu. Ar šādu saturu sociālajos medijos pēdējās nedēļas laikā dalījušies topošo vidusskolēnu vecāki Ogres pusē. Novadā veikta vidusskolu reforma un šogad pirmo gadu darbu pilnvertīgi uzsākusi jaunuzceltā Ogres Valsts ģimnāzija, tā pilsētā ir vienīgā vidusskola un nodrošina mācības tikai 10.-12. klašu skolēniem. Kā reforma mainījusi izglītbas kvalitāti novadā?
“Ogres novadā neviena skola nav slēgta, bet ir reorganizētas četras novada vidusskolas, tās pāveidojot par pamatskolām,” reaģējot uz plašajām ogrēniešu diskusijām sociālajos medijos, situāciju komentē Ogres pašvaldībā. Līdzšinejo trīs vidusskolu vietā turpmāk 10.-12. klases posms tiks nodrošināts jaunuzceltajā Ogres Valsts ģimnāzijā. Lai ar skolā šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits, šobrīd zināms, ka uzņemti tiks teju visi skolēni, kuri izturējuši uzņemšanas kritērijus. Lai arī sākotnēji daļai skolēnu informācija bijusi neprecīza. “Katrs sniedza dokumentus vairākās skolās vai pieteicās vairākās skolās, lai būtu droši, ka kādā no tām tiks. Tas radīja mākslīgus pieteikumu skaitļus. Uzņemšanas kritēriji Ogres Valsts ģimnāzijā ir tiešām minimāli. Visas šīs prasības ir minimālās, mūsuprāt, nepieciešamās, lai skolēns varētu ne tikai veiksmīgi pabeigts vidējās izglītības posmu, bet pēc tam arī studēt augstākajā izglītībā,” saka Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs.
Negaidīti liels pieteikumu skaits ģimnāzijā tika saņemts no blakus novadiem: Ropažiem un Salaspils. Kā uzsver pašvaldībā, izglītības likums liedz kā atlases kritēriju noteikt deklarēto vietu, tādējadi izslēdzot iespēju visupirms uzņēmt novada bērnus.
“To neļauj Izglītības likums. Tehniskās izmaksas, skolas uzturēšana un būvniecība, protams, tā ir pašvaldības atbildība. Un direktora algošana. Bet pedagogu algas nāk no valsts, līdz ar to valsts diktē noteikumus. Valsts pateikusi, ka mēs nevaram šķirot un prioritizēt pēc deklarētās dzīvesvietas,” saka Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.
Kā norāda Izglītības pārvaldes vadītājs, līdz ar jauno mācību gadu valsts noteikusi, ka pilsētā vidusskolas posmā ir jābūt vismaz 120 skolēniem. Tāpēc šobrīd stiprinātas tiek ari vidusskolas novada centros. Lielvārdē paredzēts aptuveni miljons eiro ieguldījums skolas vides uzlabošanā, bet Ikšķilē Izglītības un zinātnes ministrija plānos ielikusi jaunas skolas būvniecību 7.-12. klasei. Sīviņš: “Jo Ikšķilē iedzīvotāju skaits pieaug, un izskatās, ka Ikšķiles skolu izvēlās ne tikai ikšķilieši. Un tur ir vajadzīga konkurētspējīga vide jaunā skolā, lai arī varētu piesaistīt kvalitatīvus mācībspēkus un ne tikai.”
Grigorjevs: “Tāpēc arī valsts ir noteikusi šo minimumu. Pilsētās 120 bērni no 10. līdz 12. klasei, tāpēc aptuveni 45 līdz 50 bērni 10. klasē ir jāuzņem. Arī tāpēc, ka tas ir skaits, kas nepieciešams, lai spētu piesaistīt, noturēt jaunus pedagogus, noturēt esošos pedagogus, lai darbu varētu organizēt efektīvi. Un tas, ko mēs redzēsim turpmāk - 9. klašu absolventu skaits mazināsies, un šī interese no citiem novadiem mums ļauj stiprināt, būt pārliecinātiem, ka visas šīs trīs skolas varēs ilgtermiņā arī darboties kā vidusskolas.”
Dati rāda, ka pēc veiktās vidusskolu reformas Ogres novadā vietu skaits vidusskolas posmā ir palielinājies. Ja 21./22. mācību gadā - vēl pirms vidusskolu reorganizācijas - uzņemti tika 264 bērni, tad šogad 10. klasē pieejamas ir 382 vietas.
Šī Latvijā esot jauna prakse - skolā nodrošināt tikai 10. - 12. klašu posmu. Ogres pašvaldība šādu pieeju pārņēmusi no kaimiņiem igauņiem, kur pēdējos gados esot redzami arī būtiski uzlabojumi izglītības kvalitātē.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2024