Vidzemē: Zemnieks domā, vai viņš vispār drīkst izbraukt uz lauka

Aizvadītajā nedēļa Burtnieku kultūras namā norisinājies Latvijas agronomu biedrības rīkots kongress, kurā sanākušie pārsprieduši šī brīža aktualitātes. “Galvenais, protams, ir tas, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības regulējumu, it īpaši attiecībā uz zaļo kursu, arī uz CO2 izmešu samazināšanu, kas vistiešākajā veidā skar lauksaimniekus. Tāpēc arī mūsu tēmas ir saistītas ar augu mēslošanu, jo nākotnē ir paredzēti diezgam lieli ierobežojumi. Bioloģiskā lauksaimniecība noteikti ir viena no tēmām, par ko mēs runāsim - cik mēs esam spēcīgi šajā jomā, jo pagaidām tādu jūtamu sasniegumu, lai tirgū redzētu šos bioloģiskos produktus, nav,” saka Ringolds Arnitis, Latvijas Agronomu biedrības prezidents.
Kongress ir vieta, kuri visi biedrībā eošie agronomi var brīvi diskutēt arī par lietām, kas viņus satrauc, un viena no tām šobrīd ir sabiedrības kopējais noskaņojums. “Šobrīd diemžēl sabiedrība ir ļoti radikāli noskaņota. Zemniekam ir jādomā par to, vai viņš vispār drīkst izbraukt uz lauka, kad atkal kāds nezvana, nesauc policiju, dažādas inspekcijas. Un tas, ko mēs gribam pateikt, ja zemnieks strādā savā laukā, ievēro visus regulējumus, tad viņam nav jābaidās, ka izved mēslus vai ka viņš kaut ko miglo, jo tā ir vienkārši pārtikas ražošanas sastāvdaļa, tas nav nekas ārkārtējs,” saka Arnitis.
Tam piekrīt arī agronoms Jānis Uzulēns, papildot ar to, ka uz skaļajiem virsrakstiem un izteiktajām frāzēm būtu jāskatās dziļāk. “Brīžiem, kad paskatās, kāpēc tiek pausti tādi viedokļi, kāpēc tie lauksaimnieki tiek tā nicināti, kāpēc mežsaimniekki tiek nicināti, ka viss, ko viņi dara, it kā ir slikti, beigu beigās jau panāk, ka tās ir citu ekonomisko zonu intereses. Piemēram, Dienvidāfrika vēlas savu produkciju notirgot pie mums, lai mēs ēstu Argentīnas steiku, nevis Latvijas vietējo steiku, un šādi te pa daļām kaut kas atspēkojas. Mēs ar savu zinātnisko piegājienu, konstruktīvo domāšanu ejam laikam līdzi un arī saprotam, ka mums sava artava jāpieliek kā biedrībai, lai sabiedrību izglītotu, tā kļūtu saprotošāka un spētu novērtēt mūsu vietējo ražotāju. ”
Lai gan situācija nozarē šobrīd, iespējams, nav no tām vieglākajām, labie piemēri iedvesmo. Tā, piemēram, pasākuma laikā tika pasniegta biedrības balva “Zelta vārpa”, kuru šogad saņēma Anita Leščinska. Anita jau 40 gadus strādā par agonomu, ar savām zināšanām dalījusies, uz lauka skolojot arī ļoti daudzus jaunos agronomus. “Es domāju, ka daudziem jauniešiem, kuriem nepatīk darbs pie datora, vajadzērtu izvēlēties agronoma profesiju, jo tā ir katru dienu citādāka, un neviena diena nav vienāda. Saņemot balvu, es novēlu visiem agronomiem un visiem zemes kopējiem ļoti veiksmīgu sezonu.”
Un trešais jautājums, kas tika pārrunāts kongresā, saistās ar inovācijām. Sanākušie agronomi viesojās ZS “Zemturu piens” laukā, kur saimnieki izmēģina sojas audzēšanu kā lopbarības avotu nākotnei. “Šeit mēs atbraucām, jo ierīkojām izmēģinājumu sojas pupiņām - kā ir, kad apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem pret nezālēm, ar herbicīdiem, otru daļu mēģinājām ar mehānisko apstrādi. Un galvenais mērķis kopā ar pārējiem visas Latvijas agronomiem bija saprast, kura tehnoloģija labāk strādā un kāda soja izskatās šobrīd. Un tad kopumā secinājām, ka soja izskatās ļoti cerīga un skaista,” saka agronome Ilze Plūme.
Kopumā kongresā piedalījās 50 agronomu no visiem Latvijas reģioniem, kopīgi pārrunājot šībrīža aktualitātes, izaicinājumus, un nosprauda turpmākos plānus nākotnei.

[@LoveYourFamily2]

Paldies, ka veltāt savu laiku, lai nodotu zināšanas tālāk un palīdzētu mūsējiem labāk apstrādāt zemīti, izaudzēt maizīti. Lai veicas darbos!

[@svetlanaalvike4086]