Vecums - raidījuma "Piešķil savu empātiju!" 3. epizode
ฝัง
- เผยแพร่เมื่อ 25 ธ.ค. 2024
- Vai 30 gadus sasniedzis cilvēks ir vecs vai jauns? Un 40? Un 70? Vai Tavs vērtējums mainās atkarībā no tā, cik Tev pašam ir gadu? Un kā ar Tevi - Tu esi jauns vai vecs? Vai esi izmantojis teicienu - ‘manā laikā gan tā nebija’? Nereti dzirdami pārmetumi jauniešiem, ka viņi jau tikai ekrānos pavada laiku… Cik bieži novel kāda kolēģa, skolotāja vai radinieka nevarēšanu uz viņa vecumu? Sociālajos medijos aktīvā, vienlaikus regulārā “Panorāmas” skatītāja, topoša juriste Patrīcija Anna Vavilova šoreiz intervēs gastroenterologu, profesoru Anatoliju Danilānu un jurisprudences studenti, tautas deju dejotāju Annu Madaru Liedi, lai kopīgi piešķiltu empātiju sarunai par vecumu. Atvainojamies, raidījuma sākumā ir nelielas ķibeles skaņai, taču pēcāk tās atrisinās. Atgādinām, ka varat ieslēgt subtitru funkciju.
Lai šo sarunu ieskicētu, visprecīzāk būtu izmantot profesora Danilāna sacīto: “Jaunība nav slimība. Bērnība nav slimība. Un arī vecums nav slimība, no tā nav jāārstē. [..] Vecākam cilvēkam arī jāsaglabā jaunības skatījums.” Profesors, norādot uz abiem šiem dzīves posmiem - jaunību un vecumdienām -, teic, ka katram savi labumi. Situācijas un stereotipi rāda, ka reizēm ir novērojama plaisa starp dažāda vecuma cilvēkiem, taču biežāk jāpalūkojas apkārt, jāpavēro, lai nevispārinātu. Anna Madara Liede uzsver, ka arī stereotips, ka senioru dzīve ir pakārtota tikai “Panorāmai” un seriāliem, neatbilst realitātei. Viņa piekrīt, ka seniori vairāk skatās ziņu raidījumus, taču tas tieši ir kā labais piemērs jauniem cilvēkiem, jo apstiprina, ka būt informētam ir svarīgi. Turpretī profesors Danilāns, runājot par tehnoloģiju izmantošanu ikdienā: “Nevajag tos telefonus rāt! Tas ir progress. Tā ir ļoti liela zinātnes attīstība, ka tik’ brīnos un priecājos! Bet kustības jātaisa, fiziskajai aktivitātei jābūt!” Viņaprāt, abas šīs komponentes ir iespējams apvienot.
Sarunas laikā Patrīcija Anna paver diskusijai tēmu par dažādu vecumu cilvēkiem kā darbiniekiem, norādot, ka, iespējams, jauni cilvēki ilgāk par gadu vienā vietā nepaliek strādāt, taču pieredzējušāki cilvēki izvēlas darba vietas, kurās vēlas strādāt ilgāku laiku. Anna Madara norāda, ka ir redzams, ka jaunieši meklē iespējas, kā apmierināt savas ambīcijas, tāpēc biežāk maina darba vietas, jo ierauga jaunus augstumus un iespējas citviet. Notiek tāda plūšana un karjeras kāpnes biežāk veidojas, strādājot dažādās darba vietās, nevis vienā. Profesors Danilāns piekrīt, ka jaunieši ir mainīgāki. Viņaprāt, jaunie cilvēki ir mainīgāki, jo nav ‘dabūjuši pa muguru’ jeb dzīve vēl ir pasaudzējusi no grūtībām. Vecāki cilvēki šī iemesla dēļ ir prātīgāki un tāpēc ne tik mainīgi.
Nesen tiesībsargs īstenoja informatīvo kampaņu “Katram vecumam savs pavasaris”, tāpēc šī saruna brīnišķīgi apstiprina šo domu, palīdzēs kļūt iekļaujošākiem un piešķils arī Tavu empātiju. Noskaties!
Tavai vērībai! Mēs kategoriski iebilstam pret jebkādiem aizskarošiem komentāriem, diskusija ir vēlama, viedokļi un pieredzes var atšķirties. Agresīvu, naidu kurinošu komentāru gadījumā komentārus dzēsīsim. Cienīsim viens otru! #PiešķilSavuEmpātiju
Sarunas veidošanā mums talkā nāca mūsdienās tik populārais mākslīgā intelekta rīks “ChatGPT”, lai uzzinātu, kādi ir sabiedrībā mītošie stereotipi par dažādām diskriminācijas formām. Pēcāk apkopojām stereotipus, sagatavojām mazliet provokatīvus jautājumus, lai iekustinātu un piešķiltu Tavu empātiju - liktu aizdomāties par cilvēkiem, par sabiedrību citā gaismā.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) kopā ar septiņu Eiropas Savienības valstu nacionālajām cilvēktiesību institūcijām (NHRI) un Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu (ENNHRI) īsteno reģionālo projektu, lai atbalstītu nacionālās cilvēktiesību institūcijas pamattiesību un tiesiskuma aspektu uzraudzībā. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar EEZ un Norvēģijas reģionālās sadarbības grantu fonda starpniecību. Projekta nosaukums: “Atbalsts nacionālajām cilvēktiesību iestādēm pamattiesību un tiesiskuma aspektu uzraudzībā” (Nr. 2018-1-1440)
Plašāk par projektu lasi Tiesībsarga biroja mājaslapā: www.tiesibsarg...