Rīts ar literatūrzinātnieku. Benedikts Kalnačs “Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895-1905)

Rīts ar literatūrzinātnieku. Benedikts Kalnačs “Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895-1905): pirmais Eiropas līmeņa literārais un kultūras žurnāls Latvijā
28. septembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notika cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču, kurš uzstājās ar priekšlasījumu “Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895-1905): pirmais Eiropas līmeņa literārais un kultūras žurnāls Latvijā.
Straujo latviešu sabiedrības un kultūras attīstību 19. un 20. gadsimta mijā veicināja arī literārās periodikas uzplaukums. Apvienojoties domubiedriem, šajos izdevumos tika publicēti gan oriģināldarbi, gan augstvērtīgi tulkojumi, diskutēts par tādiem aktuāliem tālaika jautājumiem kā nacionālās pašapziņas nostiprināšanās, sievietes emancipācija, elitārās kultūras nozīme un citiem. Izcila loma šo un citu tēmu aktualizācijā bija žurnālam “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Tā vadītāji, Pēteris Zālītis un Hermīne Zālīte, piesaistīja šim izdevumam nozīmīgākos latviešu rakstniekus, tostarp Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Augustu Deglavu, Jāni Poruku, Raini un citus, kuri žurnālā līdzdarbojās gan kā autori, gan zināmos posmos arī kā redakcijas darbinieki. Daļa no viņiem tieši šeit publicēja savus nozīmīgākos darbus. Žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” vēsturi veido arī polemikas ar citiem tālaika izdevumiem un bezgala krāsaina redakcijas dzīve. Tas ir stāsts par latviešu kultūras jaunību, no kuras strāvo nerimtīga enerģija un vitalitāte.
Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrpētniecības aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022, Latvijas Literatūras gada balva literatūrzinātnē), kolektīvajās monogrāfijās “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2022, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani u.c.) un citās, kā arī zinātniskos un populārzinātniskos rakstos.