Adventes vainaga darināšana kopā ar floristi Aiju Žagariņu

Aija Žagariņa šogad Ziemassvētku gaidīšanas laiku aicina sagaidīt rosībā un mainībā: “… būtu jauki, ja visu garo ziemas svētku laiku varētu padarīt atšķirīgu, lai no pirmās Adventes svētdienas līdz Jaunajam gadam mums mājās nebūtu vieni un tie paši dekori. Un sākt varētu ar atturīgākiem Adventes vainagiem- vēl ne tik spožiem un krāšņiem, tad, tuvojoties Ziemassvētkiem, tie varētu kļūt aizvien greznāki un bagātīgāki - ir vienkārši papildināt jau esošo ar greznumlietām. Ziemassvētkos var pieturēties pie tradicionālajām krāsām Atvērtāki un košāki dekori Jaunajā gadā un pēc tam - vēsi ziemīgi. Katram laikam savas rotas.”
Līdzīgi kā Ziemassvētku egle, Adventes vainags svētku gaidīšanas laikā ir tradicionāls gandrīz katrās mājās.
Vārds “Advente” cēlies no latīņu valodas vārda “adventus”, kas tulkojumā nozīmē “nākšana” jeb “atnākšana” un simbolizē Ziemassvētku tuvošanos un Jēzus dzimšanu. Adventes laiks vienmēr sākas 4 pilnas nedēļas pirms Ziemassvētkiem un ietver četras svētdienas.
Adventes laiks tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Dažādās valstīs un dažādās reliģijās Adventes tradīcijas atšķiras, bet viena no populārākajām tradīcijām ir Adventes vainaga sveču aizdegšana. Latvijā Adventes vainagā tradicionāli tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Pirmā svece simbolizē cerību, otrā - ticību, kas atgādina par Marijas un Jāzepa ceļu uz Bētlemi. Trešā svece simbolizē prieku, ko gani sajuta, uzzinot par Jēzus atnākšanu, un ceturtā svece simbolizē mieru. To sauc par Eņģeļu sveci, atgādinot par miera vēsti, ko nesa eņģeļi, dziedot par Jēzus piedzimšanu. Nedaudz mūsdienīgāka tradīcija ir piektā svece (parasti balta). To sauc par Jēzus sveci, to aizdedz Ziemassvētku dienā un novieto Adventes vainaga vidū, kas veidots no mūžzaļo augu zariem, vēstot par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainaga forma - aplis ir bez sākuma un beigām un simbolizē Dieva bezgalību, mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu.
“Lai gan precīza paša Adventes vainaga izcelsme nav zināma, tā meklējama vēl pirms kristīgajām tradīcijām. Ģermāņi ziemas tumšākajās dienās aizdedza sveces un ielika tās vainagā, simbolizējot cerību, ka gaisma atgriezīsies līdz ar pavasari. Kristīgajā ticībā šī tradīciju nozīmēja sagatavošanos Jēzus nestajai gaismai Ziemassvētku laikā.
Tiek uzskatīts, ka mūsdienīgo veidolu vainags ieguvis 1839. gadā Vācijā. Kādā misijas skolā bērni nepārtraukti jautāja, cik ilgi vēl jāgaida līdz Ziemassvētkiem. Tāpēc mācītājs Johanns Heinrihs Viherns izmantoja ratu riteni, lai izveidotu lielu koka Adventes vainagu, uz kura izvietoja 20 nelielas, sarkanas sveces, un 4 lielas, baltas ievietoja riteņa vidū. Sveces tika aizdegtas laika atskaitei - sarkanās sveces aizdedza darba dienās, bet baltās - pa vienai katrā svētdienā.
Lai gaišums tas, kas sveču liesmās plīvo,
Iet katrai svētku dienai līdz!
Sirds gaišu un priecīgu Adventes laiku!