ฝัง
- เผยแพร่เมื่อ 5 ก.ย. 2024
- Ceļu satiksmes negadījumus var izraisīt daudz un dažādi apstākļi. Piemēram, autovadītāja nogurums, pārgalvība, neuzmanība uz ceļa. Var arī gadīties tā, ka kādu negadījumu izraisa vairāki faktori, tad izmeklētājiem ir jānoskaidro, kas un kapēc tad īsti ir noticis. Taču šoreiz stāsts par ātruma pārsniegšanu!
Liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek arī tādēļ, ka autovadītāji neievēro maksimāli atļauto braukšanas ātrumu. Mēs devāmies pārbaudīt uz Valkas pusi, cik akurāti autovadītāji ievēro atļauto brauksānas ātrumu.
Nepagāja pārāk ilgs laiks, kad brauciena laikā mūs apdzina kravas auto. Jāatgādina, ka šī gada sākumā šiem transportlīdzekļiem tika palielināts maksimāli atļautais braukšanas ātrums no 80 uz 90 kilometriem stundā. Taču šis konkrētais vadītājs brauca uz aptuveni 100 kilometriem stundā, tādējādi pārsniedzot atļauto ātrumu.
Traģiskajos ceļu satiksmes negadījumos jūnijā bija iesaistītas kravas automašīnas. Ceļu satiksmes drošības ekspertu Oskaru Irbīti tas dara bažīgu. “Viena no kopīgajām lietām - iesaistīti vairāki kravas auto. Šobrīd pats esmu negadījuma vietā, kur iesaistīti trīs kravas automobiļi. Ja skatāmies vēsturiski šogad notikušos negadījumus, salīdzinoši liela ir kravas auto iesaiste, kas sāk satraukt. Nepieciešams izpētīt, vai tas nav saistīts ar to, ka ir pamainīti noteikumi, ka viņi drīkst pārvietoties ātrāk. Jebkurā gadījumā šobrīd izdarīt secinājumus ir pāragri.”
Runājot par avārijām, vaicāju satiksmes ekspertam, vai viņš savā pieredzē atminās gadījumus, kad neilgā laikā uz vienas šosejas nelielā attālumā notiek vairākas traģiskas avārijas, kā tas bija uz Liepājas šosejas. Irbītis: “Jāsaka tā, ka ir bijuši periodi, kad bijuši dadz ceļu satiksmes negadījumi, piemēram, “Asiņainie Jāņi.”. Bet šī situācija, ka daudz negadījumu, bojāgājušo koncentrējas vienā vietā manā 20 gadu pieredzē, izmeklējot negadījumus, nav bijusi. ”
Jāatzīmē, ka maldīgi būtu domāt, ka negadījumi uz ceļiem notiek tikai pēc darba laika beigām, kad braucam mājās vai atpūsties. Patiesībā jāsaka - tie notiek, kad vismazāk tos gaidām.
Pēdējās dienas mūs lutina ar karstu laiku, tādēļ Oskars Irbītis sniedz dažus noderīgus padomus autovadītājiem, kā šādā laikā par sevi parūpēties, lai, vadot automobili, nezaudētu modrību. “Primārais ieteikums - ievērot satiksmes noteikumus. Nesteigties. Atvaļinājumu laiks, nebūs tā, ka mēs kaut ko nokavēsim. Braucam uzmanīgi, domājam ar galvu. Sevišķi karstajā laikā varbūt kādam smadzenes sāk atslēgties. Rūpējamies par sevi, atpūšamies, dzeram daudz ūdens,esam modri pie stūres. Skatāmies, rūpējamies, lai nebūtu situāciju, kad novēršamies no auto vadīšanas un nepamanām kādu situāciju. Man aiz muguras ir negadījums, kurš, iespējams, noticis neuzmanības dēļ. ”
Kādi tad ir mūsu vērojumi uz ceļa? Jāsaka, ka lielākā daļa autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Tomēr mūsu uzmanību vairāk pievērsa cits novērojums. Tie ir apdzīšanas manevri. Par spīti pēdējā laika traģiskajiem notikumiem, daļa autovadītāju joprojām pirms apdzīšanas manevra veikšanas nepārliecinās, vai to ir iespēja droši izpildīt. Tādā veidā viņi turpina apdraudēt gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību.
Aicinājums autovadītājiem domāt ar galvu. Ievērot atļauto braukšanas ātrumu. Pirms kādu vēlamies apdzīt, tad padomāt divreiz - vai šīs iegūtās minūtes ir tā vērtas un kāds no tām būs ieguvums.
✨