Superīga saruna. Īpaši aizķēra par spēju uzdot jautājumus, tas man arī ir tik būtiski- mācos to jau ilgu laiku, nu jau sanāk labāk, un šī saruna nāk kā atbalsts un iedvesma. 💖
Paldies! Tēma: valsts pārvalde un profesionālisms arīdzen būtiska. Kā "noturēt" perspektīvu cilvēku, ja atalgojums īsti nekonkurē ar privāto biznesu? Jā, tas varētu būt gandarījums, ka strādā tautas labā. Bet, ak vai!, no tautas arī tikai nievas jau gadu desmitiem. Tātad - arī morālais gandarījums izpaliek.. līdz pat tādam stāvoklim, ka kļūst neērti atklāt savu darba vietu.. jo nav vairs iekšēja resursa skaidrot un paskaidrot.. un beigās tas izklausās kā maza bērna taisnošanās. Jā, tas iet roku rokā ar sabiedrības emocionālās inteliģences līmeni, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošajiem. Jo ilgāk kādam saka, ka viņš ir slikts, jo noturīgāka pārliecība. Cilvēkiem mēdzu teikt: tie, kas strādā valsts pārvaldē, ir tie paši cilvēki, ar kuriem sēdēji vienā skolas solā, spēlēji ķerenes un "akmentiņ, lec ārā". Viņus neatsūta no citas planētas.
Atalgojums ir vienmēr atvērta tēma, tai pat laikā, es pajautātu, vai vienmēr ir jākonkurē ar biznesu. Cilvēkiem vajadzētu, manuprāt, pajautāt "cik man vajag", apstāties varbūt pie kaut kāda cipara X, pēc tam izvēlēties tomēr nebaroties no bieži amorālā privātā biznesa, kas tomēr tendēts uz viena/nedaudzu cilvēku labklājību, un pastrādāt sabiedrības labā. Es pats esmu strādājis un pelnījis virs Latvijas vidēja līmeņa arī šadās iestādēs. Bieži vien diemžēl mana pieredze rāda, ka cilvēku, kurš grib iet un darīt, no šādām iestādēm "izēd" , jo tur priekšā 100tiem cilvēku, kas jau gadiem ir aizmirsuši par produktivitāti, kā ir strādāt, atskaitēm utt. Un, kad tu tur ierodies no biznesa vides, viņiem liekas, ka sācies karš, apvērsums vai pasaules gals. Un daļēji arī teiktu, ka šī apziņa - valsts iestādēs var nestrādāt - arī vilina atbilstošus cilvēkus turp doties. Vēl 2000.gadu sākumā studenti, ar kuriem kopā mācījos, vai biju vienā sabiedrības lokā, atklāti par šo runāja - var iet strādāt teiksim VID vai finanšu ministrijā, viegli to apvienot ar studijām KLĀTIENĒ pa dienu, brīvdienās vēl varbūt piepelnīties kaut kur. 20+ gadus vēlāk, diemžēl kardināli nekas nav mainījies. Un šo var attiecināt uz jebkuru valsts subsidētu iestādi, vismaz cik es esmu ar tām sastapies kā darbinieks vai klients.
@@edgarss6858 brīnišķīga atbilde! Tiešām! 🙏 Visur ir cilvēks un viņa kaislības vai mugurkauls. Visur. Gadsimtiem nekas nav mainījies, vien ārējās dekorācijas, ko sauc par progresu 😉
paldies par atklātumu sarunā. visu cieņu
Paldies, puiši! Pavadīju ar jums abiem kopā brīnišķīgu stundu! Un, protams, sveiciens Možajam!
Super vertiga saruna!Paldies liels!!!
Paldies par saturīgo un humora pilno sarunu😊
Superīga saruna. Īpaši aizķēra par spēju uzdot jautājumus, tas man arī ir tik būtiski- mācos to jau ilgu laiku, nu jau sanāk labāk, un šī saruna nāk kā atbalsts un iedvesma. 💖
Baudami klausama saruna, paldies! :))
Forša saruna! :)
Paldies! Tēma: valsts pārvalde un profesionālisms arīdzen būtiska. Kā "noturēt" perspektīvu cilvēku, ja atalgojums īsti nekonkurē ar privāto biznesu? Jā, tas varētu būt gandarījums, ka strādā tautas labā. Bet, ak vai!, no tautas arī tikai nievas jau gadu desmitiem. Tātad - arī morālais gandarījums izpaliek.. līdz pat tādam stāvoklim, ka kļūst neērti atklāt savu darba vietu.. jo nav vairs iekšēja resursa skaidrot un paskaidrot.. un beigās tas izklausās kā maza bērna taisnošanās. Jā, tas iet roku rokā ar sabiedrības emocionālās inteliģences līmeni, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošajiem. Jo ilgāk kādam saka, ka viņš ir slikts, jo noturīgāka pārliecība.
Cilvēkiem mēdzu teikt: tie, kas strādā valsts pārvaldē, ir tie paši cilvēki, ar kuriem sēdēji vienā skolas solā, spēlēji ķerenes un "akmentiņ, lec ārā". Viņus neatsūta no citas planētas.
Atalgojums ir vienmēr atvērta tēma, tai pat laikā, es pajautātu, vai vienmēr ir jākonkurē ar biznesu. Cilvēkiem vajadzētu, manuprāt, pajautāt "cik man vajag", apstāties varbūt pie kaut kāda cipara X, pēc tam izvēlēties tomēr nebaroties no bieži amorālā privātā biznesa, kas tomēr tendēts uz viena/nedaudzu cilvēku labklājību, un pastrādāt sabiedrības labā. Es pats esmu strādājis un pelnījis virs Latvijas vidēja līmeņa arī šadās iestādēs.
Bieži vien diemžēl mana pieredze rāda, ka cilvēku, kurš grib iet un darīt, no šādām iestādēm "izēd" , jo tur priekšā 100tiem cilvēku, kas jau gadiem ir aizmirsuši par produktivitāti, kā ir strādāt, atskaitēm utt. Un, kad tu tur ierodies no biznesa vides, viņiem liekas, ka sācies karš, apvērsums vai pasaules gals.
Un daļēji arī teiktu, ka šī apziņa - valsts iestādēs var nestrādāt - arī vilina atbilstošus cilvēkus turp doties. Vēl 2000.gadu sākumā studenti, ar kuriem kopā mācījos, vai biju vienā sabiedrības lokā, atklāti par šo runāja - var iet strādāt teiksim VID vai finanšu ministrijā, viegli to apvienot ar studijām KLĀTIENĒ pa dienu, brīvdienās vēl varbūt piepelnīties kaut kur. 20+ gadus vēlāk, diemžēl kardināli nekas nav mainījies. Un šo var attiecināt uz jebkuru valsts subsidētu iestādi, vismaz cik es esmu ar tām sastapies kā darbinieks vai klients.
@@edgarss6858 brīnišķīga atbilde! Tiešām! 🙏
Visur ir cilvēks un viņa kaislības vai mugurkauls. Visur. Gadsimtiem nekas nav mainījies, vien ārējās dekorācijas, ko sauc par progresu 😉