Ģipkas muiža atrodās senajā lībiešu krastā.Dundagas barons fon Osten Sakens Ģipkas muižu izmantojis kā savu vasaras rezidenci. Muižas dzīvojamā ēka celta 1830. gadā. 1845. gadā Gipkas muižas dzīvojamā ēka tiek pārbūvēta un tajā tiek ierīkots Dundagas mežniecības iecirknis.
2021. gadā muiža iesaistās tūrisma apritē, piedaloties Māju kafejnīcu dienās un Pankūku nedēļas pasākumos.
Tūkstoš deviņsimt trīsdesmit astotajā gadā tika izdots mēžu departamenta rīkojums un avīzē 'Meža dzīve' publicēts mažu departamenta pārdēvēto nekustāmu ipašumu saraksts...Tieši pēc trīsdesmit astoto gadu visos dokumentos un avīzēs šī teritorija tika dēvēta tikai par 'Ģipka Vētras'
Tūkstoš deviņsimt divdesmit ceturta gada “Valdības vēstnesī” lasāms, ka “atklāta pasta palīga nodaļa Ģipka visāda veida sūtījumu pieņemšanai un izdošanai Ventspils apriņķī, Ģipkas muižā”.
Mēs tiešām atradām apstiprinājumu šiem vārdiem. Taču turpinot meklēt, mēs uzzinājām, ka divdesmit sestajā gadā Ģipkas muižā pasta paliga nodaļa pārveidota jau par pasta un telefona paliga nodaļu.
No vēstures mums zināms, ka tūkstoš astoņsimt četrdesmit piektajā gadā Ģipkas muižas dzīvojamā ēka tika pārbūvēta, un tajā tika izveidots Dundagas mežniecības iecirknis. Šajā laikā muiža bija sadalīta. Mežniecības iecirknis aizņēma tikai dažas muižas telpas, un pārējās telpās turpināja dzīvot barona kalpu ģimenes.
Mūsu stāstu sāksim ar laukstrādnieku vārdā Krišs Grīvans. Mēs nezinām, kā tas notika, bet tieši viņa divi bērni, Ernests un Kārlis, dzīvoja Ģipkas muižā ar savām ģimenēm ļoti ilgu laiku. Mums ir zināms, ka Ernests bija reģistrēts kā Ģipkas muižas kalps, un iespējams, ka arī Kārlis bija muižas kalps. Viņu dzīvošanas periods Ģipkas muižā aptver periodu no aptuveni septiņdesmito gadu sākumā. Tieši šajā gadā tika reģistrēts ieraksts Ģipkas draudzes baznīcas grāmatā par Marijas un Kārļa Grīvanu laulību. Pēc tam visi viņu bērni tiek reģistrēti kā dzimusi Ģipkas muižā, un daži no viņiem dzīvo tur pat līdz savam pēdējam dzīves brīdim, ieskaitot Mariju. Piemēram, viņu meita Elīza piedzimst un mirst Ģipkas muižā pat tūkstoš deviņsimt sešdesmit piektajā gadā. Šie dati liecina par ilgstošu Grīvanu ģimenes saistību ar Ģipkas muižu un šo vietu kā viņu dzīves un darba vietu.
Kārlis Grīvans dzimis tūkstoš astoņsimt astoņdesmitajā gadā Ģipkas muižas barona kalpa Ernesta Grīvana ģimenē. Astoņu gadu vecumā sākas Kārla darba dzīve Ģipkas ciema Ziepānos. Vienpadsmit gadu vecumā viņš beidz Ģipkas pamatskolu un rudeni iestājas Ģipkas jūrskolā. Tūkstoš astoņi simti deviņdesmit otrajā gadā agrā pavasari Grīvanu ģimeni piemeklē lielas bēdas, nomirst Kārļa tēvs Ernests. Mātes apgādībā paliek trīs mazgadīgi zēni, no kuriem vecākais ir Kārlis. Jau tā plānais kalpa maizes rieciens Grīvaniem kļūst vēl plānāks. Bēdas par smago zaudējumu vēl nav rimušas, kad viņiem uzbrūk jauna nelaime. Barons Kārlis Ostenzakens pavēlējis izlikt Grīvanu ģimeni no Ģipkas muižas kalpu istabas. Lielsaimnieki atsakās pieņemt īrē ģimeni, kurā nav neviena spēcīga strādnieka. Māte ar bērniem spiesta apmesties pie kāda trūcīga zvejnieka Ģipkas ciemā. Kaut arī grūtības ar pārtiku un mācību grāmatām ir lielas, Kārlis tomēr beidz jūrskolu. Pēc trim gadiem viņš dabū jaunākā matroža vietu uz vācu sabiedrības tvaikoņa, kur viens no vecākajiem matrožiem Kārli iepazīstina ar Marksa un Engelsa revolucionāro mācību par pasaules pārveidošanu. Сeturtā gada decembrī Kārlis atgriežas Dundagā pie saviem piederīgajiem. Tā kā jaunākais brālis Alfrēds ir Dundagas centra Ģipkas pulciņa «Zvejnieks» biedrs, ari Kārlis iestājas šajā pulciņā. Abi brāļi ļoti aktīvi piedalās visos svarīgākajos notikumos un izplata skrejlapas Ģipkā, Melnsilā, Purvciemā, Žocene un Rojā. No tā laika notikumiem atmiņā visspilgtāk palikusi tūkstoš deviņi simti piekta gada pirmā decembra nakts. Dundagā liesmoja barona Ostenzakena pils. Uguns pauda darba cilvēku milzīgo naidu pret vācu baroniem un pastāvošo sabiedrisko iekārtu.
Kārļa liktenis bija drūms un bargs. Astoņpadsmitā gada maija vidū kaujās ar vācu ģenerā|a Golca dzelzs divīziju Grīvanu smagi ievaino, un viņu kopā ar citiem ievainotajiem nogādā Rīgas karā slimnīcā. Jauna valdība pavēl nošaut bez tiesas visus vīriešus, kas atrodas slimnīcās. Nevarēdams kājām atstāt Rīgu reizē ar armiju, Grīvans bija palicis slimnīcā, kur divdesmit ceturtajā maijā tiek pārrauts viņa dzīves pavediens.
Ja paskatās kartē, netālu no Gipkas muižas atrodas Grīvanu māja. Ņemot vērā, ka viņu dzimta bija diezgan liela, viņi precējās un šķīrās, mīlējās un ķīvējās, dzemdēja bērnus, iespējams, ka arī šī māja ir saistīta ar Grīvānu ģimeni.
1917 sabruka Krievijas monarhija. Spirgtie strāvojumi skāra ari Ģipkas ciemu. Dundagas pagasta strādnieku un bezzemnieku padomes sastāvā bija ari Ģipkas muižas kalps Mauriņš. Padomes uzdevumā viņam uzticēja pārvaldīt muižu. Jaunās varas pārstāvju galvenās rūpes bija saglabāt pavasarim sēklu. Izraudzījis sev palīgus, Mauriņš līdztekus citiem pienākumiem visās saimniecībās izdarīja sēklas uzskaiti.