LIRIKAS
Tavās ausīs tagad skan, kā ude uzlec uz bīta
No rīta, vēl tikai čopoju, samplus, bet tagad viss ir clean.
Es to daru jo es drīkstu(jep)
Manās asinīs tik hiphops un vēl īsts reps.
Es esmu dzīvs, vec'
Tapēc es parakstos uz visu.
Samet domas papīrā, kā sarakstitu skriptu
Tagad sēžu mašīna , man tumbās bīts sitas
Man nav slikti,
Pat brīžos kurus gribētu es citus
Jo es ticu
Ka dzīve jādzīvo uz pilnu atdevi
Par filmu padari,
Melnu bildi, nav skills paņemt.
To cilti pamet
Kam grūtības ir pieņemt tevi kāds tu esi
Es pieņemu, ka Tev ari ir dienas, kad uznàk besis
Un tas ir normàli,
Mēs esam emocianālas būtnes, tas nav formāli
Viens pret otru visi sacenšās, kā sportā
Tev jāmīl sevi, kāds tu esi, jo nava otra tāda
Ņem rokā otu brāl,
Un piešķir savai dzīvei krāsu
Bet pirms uzlabosies apstākļi,
vajag galā tikt ar Prātu
Tas prasīs lielu darbu,diemžēl nenotiks tas ātri
Bet es ticu taviem spēkiem, tapēc lūdzu ķeries klāt.
Šo taku iemīdiju, kad tur klejoju, sāpinot citus
Atbrīvojos es no ego taka adazu cipsi
Šie brīži dārgi, un tie sāp -Kā ar pātagu sit
Bet dzīve māca, un tā rāda , ka Tu vari but stiprs
Kad, Man ir moods slikts
Tad varu buut psihs
Bet, daru jums zināmu
Ka, man ir gars stiprs ye
Un es ticu ka Tev arī
Tā vietā lai sevi topītu
Saki sev ka esi svarīgs
Jo biežak tā sevi mocīsi
Jo ātrāk , tad tu panīksi
Un samīsi,
Visus savus sapņus, takā suņa sūdu
Zinu mainit sevi , tā nav vienkārša lieta
Šitai dzīvei nava robēžu, tapēc piekāšu griestus
Manas prāts kosmosā,Satrlinks kad es bliežu
Šo bītu padaru karstu gāžu tinti es uz liesmas
Es nebeigšu spitot faktus, pat kad man 100 būs dziesmas
Nekad nepārtraucu meklēt, tapēc zinu savu vietu
Tu šobrīd piedzīvo To fenomenu, kā Dzimst jaunas lietas
Un ja tu paklausies, tad dzirdi, rīga dimd te ar prieku
Takā cimdi kad nav ziema, lieku svīst tavām plaukstām,
Jo to patiesību ko es stāstu, nīsts dzirdēt tautā
Ja Tu man jautā,
Kapēc visi skrien katru dienu
Es pat nesāku iespringt, bet citi spiež katru dienu,
Laukā no sevīm, pašus pēdejos savus spēkus
Un priekš kam?
Lai apkārtējiem izskatītos vērts.
Bet tàs rētas,
Maksimāli tās vajag paslēpt,
Lai nepadomā kāds kad esmu vājš, kaut gan atsēžu
Mentālajā cietumā, kur pats ar prieku iegāju.
Jo tā dzīve ārpasaulē, nemaz nelikās man vieglāka.
Tiešām, pacenties tu iebraukt metaforā.
Es tev dodu zaļo gaismu, itkā stāvētu mēs luksaforā.
Aaaa ,sev neļauj liegt
Nejau lietas, nejauši liekas
Jaaa sev neliedz kliegt
Dari ko tu gribi , sev neliedz prieku.